STRESS

Fitoterapija stresa mazināšanai

Fitoterapija stresa mazināšanai

Stress rada gan psiholoģiska, gan fizioloģiska rakstura ietekmi uz mūsu organismu. Tā izraisītās sekas ir iespējams mazināt, lietojot nervu sistēmu tonizējošus un relaksējošus līdzekļus.

Stresa gadījumā aktivizējas organisma aizsargreakcijas: simpātiskā nervu sistēma signalizē virsnieru dziedzeriem izdalīt adrenalīnu un kortizolu, kas paātrina sirds ritmu, paaugstina asinsspiedienu, maina gremošanas procesus, apgrūtina elpošanu, rada reiboni un sliktu dūšu. Atsevišķas regulāras stresa epizodes var summēties un pāriet hroniskos nervu sistēmas darbības traucējumos, kas izpaužas kā “izdegšanas sindroms” vai depresija. Pareiza zāļu tēju un uztura bagātinātāju izvēle var palīdzēt mazināt nervozitāti un baiļu sajūtu, fizisko un emocionālo spriedzi, stabilizēt mentālās spējas un risināt miega problēmas.

Viena no  drogām ar psihostimulējošu darbību ir eleiterokoka saknes. Drogai lielāka nozīme ir veselības saglabāšanā, nekā slimību ārstēšanā. Tā stimulē izturību pret stresu, lieto kā tonizējošo līdzekli noguruma, koncentrēšanās un darba spēju pasliktināšanās gadījumos. Eleiterokoka saknes, mazinot stresa radītos traucējumus, stimulē paša organisma aizsargspējas un vitalitāti, uzlabo pašsajūtu, paaugstina fiziskā un garīgā darba spējas. Lietojot 3-4 nedēļas, uzlabojas mentālā kapacitāte, redzes un dzirdes asums, samazinās pārpūles rezultātā radies nogurums. Kombinācijās saderīga ar rožainās rodiolas sakneņu un Ķīnas citronliānas augļu preparātiem.

Apiņa rogas lieto kombinētos preparātos, tostarp zāļu tējās, stresa, uzbudinājuma un bezmiega, klimaktērisko traucējumu gadījumos kopā ar salvijas, melisas, piparmētras lapām, pelašķa, pasifloras lakstiem, baldriāna saknēm, kumelītes, lavandas ziediem. Indikācijām pieskaitāmi emocionālie un fiziskie traucējumi, kas tiek saistīti ar stresu, ieskaitot arī depresiju, trauksmi, sirdslēkmes, imūnās sistēmas pavājināšanos un infekciju riska palielināšanos.

Viens no izplatītākiem psihiatriskiem traucējumiem ir depresija, kas izraisa emociju un mentālā stāvokļa pasliktināšanos. Biežāk sastopama sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem. Depresija ir hroniski traucējumi, kas ietver nomāktu garastāvokli, apetītes vai miega traucējumus, nogurumu, zemas koncentrēšanās spējas, neizlēmīgumu. Vieglu depresīvu stāvokļu ārstēšanai efektīvi ir asinszāles preparāti, īpaši, ja depresija saistīta ar klimaktēriskām pārmaiņām. Depresijas gadījumā fitopreparātu sastāvā vēl var ieteikt kalmes sakneņus, auzas lakstus un vilkābeļu drogas. Devas jāizvēlas individuāli, ņemot vērā organisma jutību un zāļu individuālo panesamību.

Dr.biol. Dailonis Pakalns, farmaceits. Dr.biol. Dailonis